Latvijas rekordi skriešanas disciplīnās vīriešiem

100 m

Sergejs Inšakovs 71 [10,28] Ludza* Atēnās* 02.08.1997*

200 m

Sergejs Inšakovs 71[20,41] Ludza Atlantā 31.07.1996

400 m

Vjačeslavs Kočerjagins 62 [45,88] Daugavpils Frankfurtē 29.06.1991

800 m

Dmitrijs Miļkevičs 81 [1:43,67] Vičitas univ. Atēnās 03.07.2006

1500 m

Ēriks Barkovskis 60 [3:40,68] Daugavpils Tallinā 28.06.1985

2000 m

Genādijs Hļistovs 44 [5:11,2] ASK Rīgā 18.07.1965

3000 m

Mārtiņš Alksnis 75 [8:00,88] RVS Varšavā 25.06.2000

5000 m

Juris Grustiņš 47 [13:34,2] Dinamo Maskavā 18.07.71

10 000 m

Genādijs Hļistovs 44 [28:25,8] ASK Maskavā 03.06.1973

10 km

Mareks Florošeks 86 [29:59] 3.BJSS Palangā 05.07.2008

20 km

Pēteris Krūmiņš 46 [58:53,0] Ogre Viļņā 30.04.76

Pusmaratons (21,1 km)

Aleksandrs Prokopčuks 67 [1.04:57] Jūrmala Gēteborgā 24.07.1997

Maratons (42,2 km)

Aleksandrs Prokopčuks 67 [2.15:56] Jūrmala Karlsruē 17.09.1995

110 m/b

Staņislavs Olijars 79 [13,08] NBS Lozannā 01.07.2003

400 m/b

Viktors Lācis 77 [49,60] Vičitas univ. Judžinā 01.06.2001

3000 m/kavēklis

Gatis Deksnis 64 [8:31,35] Dināmo Maskavā 04.09.1988


Piezīme*: dati norādīti sekojošā secībā - sportista vārds, uzvārds/dz. gads/sasniegtais rekords/pārstāvētā institūcija/vieta, kur tika uzrādīts rekords/datums, kad tika uzstādīts rekords.

Pievērsiet uzmanību garo distaņču attīstībai, jeb pareizāk sakot, stagnācijai. Distancēs, kuras garākas par 1500 metriem daži rekordi ir ar ļoti garu "bārdu". Piemēram, Genādija Hļistova Latvijas rekordam 2000 metros šogad būs jau 44 (!!!) gadi. Viņa paša rekords 10 000 metru distancē pagajušogad svinēja 35 gadu jubileju. Jura Grustiņa rekords 5000 metru distancē stāv nepārspēts jau 37 gadus. Ne mirkli nešaubos par agrāko laiku izcilo skrējēju augstvērtīgiem rekordiem, bet vai tiešām tagadējā sabiedrības attīstība negarantē progresu arī sportā? Nu protams, ka garantē. Tad kāpēc mūsdienās neviens "gargabalnieks" ne tuvu nespēj pat pietuvoties šiem rezultātiem? Par šo jautājumu daudz spriedelēts, un nav jēgas šeit minēt tos faktorus, kuri traucē garajām distancēm Latvijā attīstīties... Bet daži treneri un sportisti lēnām un mērķtiecīgi soli pa solim virzās uz agrāko laiku Latvijas garo distaņču skriešanas virsotnēm...


Latvijas rekordi skriešanas distancēs sievietēm


100 m

Vineta Ikauniece 62 [11,34] Ogre* Cahkadzorā* 22.05.1987*

200 m

Vineta Ikauniece 62 [22,49] Ogre Cahkadzorā 23.05.1987

400 m

Vineta Ikauniece 62 [50,71] Ogre Maskavā 04.09.1988

800 m

Marita Ārente 57 [1:58,64] ASK Maskavā 19.07.1984

1000 m

Marita Ārente 57 [2:39,3] ASK Rīgā 12.08.1984

1500 m

Rita Vilciņa 51 [4:09,8] ASK Sočos 08.06.1979

3000 m

Jeļena Prokopčuka 76 [8:42,86] Jūrmala Stokholmā 25.07.2006

5000 m

Jeļena Prokopčuka 76 [14:47,71] Arkādija Stokholmā 01.08.2000

10 000 m

Jeļena Prokopčuka 76 [30:38,78] Jūrmala Gēteborgā 07.08.2006

10 km

Jeļena Prokopčuka 76 [31:33] Jūrmala Mančestrā 21.05.2006

Pusmaratons 21,1 km

Jeļena Prokopčuka 76 [1.08:43] Arkādija Bristolē 07.10.2001

Maratons 42,2 km

Jeļena Prokopčuka 76 [2.22:56] NBS Osakā 30.01.2005

100 m/b

Ludmila Olijara 58 [12,90] ASK Brjanskā 08.09.1989

400 m/b

Lana Jēkabsone 74 [55,46] LU Tallinā 09.06.1996

2000 m/kavēklis

Inna Poluškina 84 [6:19,8 - PJR] Arkādija Kauņā 10.08.2003

3000 m/kavēklis

Inna Poluskina 85 [9:51,56] Ventspils raj. Ventspilī 14.06.2008



Piezīme*: dati norādīt sekojošā veidā - sportistes vārds, uzvārds/ dz. gads/ uzrādītais rekords/ pārstāvētā institūcija/ vieta, kur tika uzrādīts rezultāts/ datums, kad tika uzrādīts rezultāts
Dati iegūti no vortāla www.lat-athletics.lv

Senākais rekords standarta skriešanas distancēs stadionā piedēr Ritai Vilciņai (šogad tas, iespējams, svinēs savu 30 gadu jubileju). Bet atšķirībā no vīriešu gargabalnieku rezultātiem, sieviešu rekordu tabulā viss nav tik bezcerīgi. Tieši 1500 metru distancē sievietes ļoti tuvu ir spējušas piekļūt rekordam (tam vistuvāk bijušas Inna Poluškina un Jeļena Prokopčuka). Protams, nevar salīdzināt sieviešu garo distaņču attīstības dinamiku ar vīriešu, jo sieviešu vieglatlētikas augšupiešanas procesam ir bijuši citi attīstības faktori, kuri uz vīriešu vieglatlētiku attiecināmi uz 20. gadsimta pirmo pusi...